Lielplatones pagasts atrodas Latvijas Republikas dienvidu daļā, Jelgavas rajonā.. Ziemeļos tas robežojas ar Platones, austrumos ar Elejas, dienvidos un dienvidrietumos ar Vilces, rietumos ar Zaļenieku un ziemeļrietumos ar Svētes pagastiem. Lielplatones pagasta kopplatība ir 50 km2, un tajā reģistrēti 876 iedzīvotāji.
Lielplatones pagastam ir sena un savdabīga vēsture. Daudz varonības apdvestu lappušu ierakstījuši tā iedzīvotāji gan cīņās ar svešzemju iebrucējiem, gan atjaunojot saimniecisko dzīvi pēc daudziem kariem un okupācijām. Lielplatone dibināta 1500.gadā, kad ordeņmestrs Valters Pletenbergs te izlēņo zemi pie Platones upes Indriķim Merveltam. Pats Lielplatones pagasts ir izveidots jau 1819. – 1826.gados.
1845.-1860.gados notiek Lielplatones muižas pils celtniecība, 1864.g. - dibināta Lielplatones pamatskola; 1935.gadā Lielplatones pagasta platība bija 4200 ha.1945.gadā pagastā izveidoja Lielplatones ciemu, bet 1949.gadā pagasts tiek likvidēts.1954.gadā Lielplatones ciemam pievieno Platones pagasta Ābelītes ciemu. Administratīvi teritoriālie pārkārtojumi notiek arī 1956., 1963., 1965., 1974.g. kad tika izmainītas robežas ar Elejas un Platones ciemu. 1990.gadā Lielplatones ciema robežās atjauno Lielplatones pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa agrākā Lielplatones pagasta iekļauta Vilces un Elejas pagastā, savukārt Lielplatones pagastam pievienota daļa Platones pagasta. Gadu gaitā mainījušās pagasta robežas, platība, iedzīvotāju skaits un sastāvs, pārvalde, taču pagasta nosaukums un pamatteritorija ir saglabājušies.
Pirmo skolu Lielplatonē atvēra 1839.gadā. Lielplatones pagasts vēsturiski bijis izteikti lauksaimniecisks rajons, arī mūsdienās uzņēmējdarbība galvenokārt ir orientēta uz lauksaimniecības produkcijas ražošanu.
Lielplatones pagasta saimniecisko un sociālo dzīvi vada pagasta padome. Ievēlētā padome saskaņā ar LR likumu “Par pašvaldībām” darbojas četrus gadus. Tajā darbojas ievēlēti septiņi deputāti, kurus ievēl pašvaldību vēlēšanās. Padome no deputātu vidus ievēl padomes priekšsēdētāju. Lai nodrošinātu savu darbību, padome izveido šādas pastāvīgās komitejas: Finanšu, Izglītības, kultūras un sociālo un Juridisko, sabiedriskās drošības un tautsaimniecības komiteju. Pastāvīgās komitejas sagatavo jautājumus izskatīšanai padomes sēdēs, sniedz priekšlikumus un atzinumus pašvaldības budžeta projektam, sniedz atzinumus par lēmumu projektiem, kas skar komitejas darbību, veic citus likumā “Par pašvaldībām” noteiktos pienākumus. Atsevišķu funkciju pildīšanai padome no deputātiem un pašvaldības iedzīvotājiem izveido Administratīvo, Dzīvojamo māju privatizācijas un Vēlēšanas komisiju.
|
